Klimats veidojas no
apgabala temperatūras , nokrišņiem un apgaismojuma.
Temperatūra
Pasaulē augļkopība iedalās trijos lielos apgabalos – tropos
, subtropos un mērenajā joslā.
Savukārt šie apgabali iedalās aukstuma zonās, temperatūra
kuros tiek mērīta atkarīgi no valsts vai nu pēc Celsija vai Fārenheita.
Teritorijās tādās, kā, piemēram, Vācija un Ukraina
kur aukstuma zonas aizņem plašas teritorijas, katru zonu iedala vel a
un b apakšgrupās , a ir aukstāka, bet b siltāka zonas daļa. Citu pasaules valstu aukstuma zonu kartes1
Dažādās valstīs sastādītās tabulas var atšķirties par dažiem
grādiem , vai to daļām, bet kopumā tās ir līdzīgas. Par kreisi Amerikas par
labi Vācijas zonu sadalījums.
|
|
Eiropas zonu karte pierāda to , ka ne vienmēr dienvidos ir
siltākas ziemas.
Orientējoties pēc gaisa temperatūru ziemas sezonā to iedala aukstuma zonās, bet vasaras temperatūra veido temperatūras summu.
Pilsēta
|
Valsts
|
Temperatūras summa ° C
|
Sanktpēterburga
|
Krievija
|
1500°
|
Tallina
|
Igaunija
|
1800°
|
Rīga
|
Latvija
|
1900°
|
Maskava
|
Krievija
|
2000°
|
Viļņa
|
Lietuva
|
2100°
|
Minska
|
Baltkrievija
|
2300°
|
Doņecka
|
Ukraina
|
3100°
|
Kišiņeva
|
Moldova
|
3150°
|
Krasnodara
|
Krievija
|
3500°
|
Almata
|
Kazahstāna
|
4000°
|
Taškenta
|
Uzbekistāna
|
4300°
|
Ašhabada
|
Turkmenistāna
|
5000°
|
Cita pilsēta
|
Cita valsts
|
Nokrišņi
Pasaules nokrišņu karte
Apgaismojums
Sīkāki dati par Latvijas klimatu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru